"Ābeļziedi" Latvijas simtgades rudens ekskursijā

Publicēts: 
27.09.2018 - 08:00

Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru biedrība "Ābeļziedi" turpina Latvijas simtgades gadā iepazīt dzimto zemi.

Šoreiz "Ābeļziedu" valde izvēlējās braukt apskatīt tūristu iecienītu galamērķi, kādu otru Latvijā neatrast - seno papīrfabrikas ciematu pie Gaujas - Līgatni. Maršrutā tika iekļauti pieci apskates objekti.Tā tika atzīmēta arī Starptautiskā senioru diena. 

Mūsu pirmā apstāšanās vieta bija skaistais Šūpoļu parks "Zuši". Šeit ir Latvijā augstākās šūpoles - 11 m augstumā. Uzkāpām skatu tornī trīs stāvos, no kura paveras šīs klusās atpūtas un pastaigu vietas skaistums. Šeit domāts par bērniem, kuriem patīk izšūpoties. Izstaigājam viesu namu, pirtiņu. Spēcinoša latviskuma tradīciju aura. Vien pietrūka pirtnieces un saimnieces Ineses Stares klātbūtnes. Mums nepaveicās arī ar laiku - lija.

Bijām Mores kauju muzejā. Afiša pie ieejas aicināja uz Mores kauju 74. gadskārtas piemiņas pasākumu, kas drīz vien sāksies gan Brāļu kapos, gan piemiņas parkā. Dzirdējām gida stāstījumu par sīvajām cīņām Siguldas aizsardzības līnijā, vietā, kur 1944. gada septembra beigās Latviešu leģiona 19. grenadieru divīzijas 44. pulka 1. rotas karavīri, kas bija iesaukti vācu armijā, divas nedēļas aizturēja Sarkanās armijas karavīru izlaušanos uz Rīgu. Tas ietekmēja turpmākos vēsturiskos notikumus. Civiliedzīvotāji savukārt varēja evakuēties uz Kurzemi. Sākam ar Mores kaujas situācijas maketu un kartēm. Apskatām cīņu vietās atrastos ieročus, apbalvojumus, karavīru apģērbu, dažādus piederumus, privātās mantas, pārtikas kartītes no abām frontes pusēm. Brīvdabas ekspozīcijā ir padomju tanks T-34, kas savulaik rotāja Ērgļu apkārtni, un kara tehnika. Apskatījām Mores apkārtnes 19. - 20. gs. sadzīves un amatniecības priekšmetu kolekciju. Otrajā stāvā sieviešu uzmanību piesaistīja Latvijas 100-gadei veltītā izstāde "Rokdarbs 100 gados".Tajā apskatījām trīs dzimtu trīs paaudžu rokdarbus. Izstāde būs apskatāma līdz valsts svētkiem. Iegādājāmies muzeja saimnieku Antas un Antona Braču, kurš ir gan gids, gan rotkalis, etnogrāfiskā stilā veidotās rotas ar dzintaru. Vēl tikai apstājamies parkā, kur Memoriālās plāksnes granītā iekalti 186 Mores kaujās kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi. Apkārt jūtam gatavošanos svētkiem - ieradās mašīnas, daudz karavīru. Saprotam, ka šī teritorija sava novietojuma dēļ kļuva par kauju vietu abos pēdējos pasaules karos. Mūsdienās Mores notikumi ir starptautiski atzīts aizsardzības kauju paraugs. Par šīs kaujas taktiku interesējas ārvalstu militārie dienesti un arī NATO spēku augsta ranga amatpersonas un simtiem karavīru. Dažādos pasākumus šeit rīko biedrība "Mores muzejs ".

Mūsu nākamā  apskates vieta bija pirmais privātais briežu dārzs Latvijā, kur notiek arī selekcija, - "Saulstari". Staltbriedis - viens no mūsu mežu skaistākajiem un lielākajiem iemītniekiem.Sevišķi krāšņa ir tā galvas rota - lielie žuburainie ragi.Vienmēr tā nebija, bet šobrīd šie dzīvnieki ir sastopami visā Latvijā. Un tie ir arī gandrīz 100 briežu dārzos! "Saulstaros" ir ap 400 savvaļas dzīvnieku - staltbrieži, dambrieži, baltie brieži...Baltie brieži pasaulē ir retums. Tie ir selekcionēti no albīniem. Brieži ir bara dzīvnieki, riesta laikā vecākais tēviņš sapulcē ap sevi vairākas mātītes un vasaras sākumā dzimst mazuļi. 14 aploki izvietoti 170 ha  platībā.  Apmeklējām 6 aplokus, nostaigājot 1,5 km garo pastaigu taku gides pavadībā. Viņa pievilināja dzīvniekus tuvāk, ļāva no rokas cienāt ar sagatavotajiem āboliem un zīlēm, stāstīja par briežiem, viņu dzīvi un uzvedību, atbildēja uz mūsu daudzajiem jautājumiem par vaislas briežiem, atļāva fotografēt. Arī izcilnieku - patiesi karalisko Roko ar lepnajiem, milzīgajiem ragiem! Briežu ragi - viens no galvenajiem vērtēšanas kritērijiem, lai noteiktu izcilākos dzīvniekus. Latvijā ir šo dzīvnieku audzēšanai liels potenciāls! Bagātajiem cilvēkiem pasaulē joprojām nezūd interese par briežu dārziem. Stāstījuma beigās vēl iepazināmies ar briežu ragu kolekciju, mēģinājām pacelt smagos briežu ragus.

Beidzot Līgatne - 9 brīnumu pilsēta! Jau 200 gadus Līgatnes vārds ir cieši saistīts ar papīrfabriku. To nodibināja 1815. gadā. Uzplaukumu papīrfabrika piedzīvoja 19. gs. beigās. Viesojāmies Līgatnes tūrisma informācijas centrā, kas izvietots vēsturiskajā Līgatnes papīrfabrikas sardzes namiņā, kas celts 1889. gadā. Vēlāk tajā iekārtoja dzīvokļus un pastu. 2010. gadā šeit izvietoja Tūrisma informācijas centru. Ar mūsu atraktīvo gidu devāmies uz Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru. Tas ir saglabājies līdz mūsdienām un ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Klausījāmies stāstījumu par fabrikas strādnieku un administrācijas sociālo dzīves modeli 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Tas ir bijis viens no augstākajiem Eiropā! Atsevišķs dzīvoklis ar malkas apkuri, ūdeni un elektrību vēl 20. gs. sākumā bija bez maksas. Šeit ir senākās koka rindu mājas Latvijā! Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, vienīgais koka apbūves industriālais dzīvokļu komplekss Eiropā! 21. gs. tas sagaidījis praktiski neskarts. Līgatnes papīrfabrika bija viena no vecākajām papīra ražotnēm Eiropā! Tradīcijām bagātākā papīra ražotne Baltijā un Eiropā. 80% tās produkcijas tika eksportēta! Taču tas viss bija kādreiz. 2014. gadā tās darbība beidzās. Izstaigājām visu ražotni, arī direktora kabinetu. Viss pamests, apstādināts... Likās, ka staigājam kā pa kapsētu...Visos sarūgtinājums par redzēto, tas laužas ārā... Pat somi teikuši- interesants darbojošamies muzejs.Tie, kas šeit bijuši Līgatnes papīrfabrikas darbības laikā, var salīdzināt redzēto, jo var apskatīt vietas un lietas, ko agrāk nevarēja. Cukurfabrikas nolīdzināja līdz ar zemi, bet te viss nu jau četrus gadus stāv, kā pamests... Zudusī Latvija! Vēl tik iegriežamies izdzert kafiju krodziņā "Vilhelmīnes dzirnavas" - pašā Līgatnes sirdī, vērojot Līgatnes dabu un pilsētiņas vēsturisko centru, nomierinot satrauktos prātus par redzēto.

Tad - kopīgas pusdienas un mājupceļš. Ceļa malā, parkā apstājamies pie lielākā un resnākā ozola - Zaubes dižozola. Pēc Gunta Eniņa uzmērījuma 1990. gada sākumā tam ir 8.05 m apkārtmērs,19 m augstums, 8x17 m vainaga projekcija. Tas ir 9. vietā starp Latvijas dižozoliem. Kā ievērojams aizsargājams koks literatūrā pazīstams jau 20. gs. sākumā. 

Mūsu aizraujošais ceļojums ir galā! Pēc ilgāka laika man sagadījās braukt tādā ekskursijā, kur visās šajās piecās vietās nebija būts. Varbūt tāpēc īpaša sajūsma.  Par to īpašs paldies senioru biedrības "Ābeļziedi" valdei, tās priekšsēdētājai Annai Jukšai, bet īpaši - Leonam Laizānam. Visu braucēju paldies par Starptautiskās senioru dienas skaistajiem iespaidiem! Gidi mūs atraktīvā veidā ir veduši caur pagātnes notikumiem. Mums atlika tikai redzēt, dzirdēt, kāpt, just, atklāt, glabāt, iepazīt mūsu valsts vēsturi tās lielās jubilejas gadā.
       
     Biruta Irēna Osīte
     Foto: Vaira Felss un Aija Sergejeva