JAUTĀ PAŠVALDĪBAI

Ludmila Lencberga

Labdien! Uzskatu, ka uz manu jautājumu NAV atbildēts, jo pašlaik ir spēkā Attīstības programma 2012-2018.gadam, kā arī Investīciju plānu var aktualizēt pēc nepieciešamības vienas dienas laikā sasaucot Ārkārtas sēdi. Tāpēc uzdodu to ATKĀRTOTI: Kāpēc Aigara Luksa valdības laikā no Eiropas fondiem nav iegūts NEVIENS cents? Varbūt tagad novadā ir slikts saimnieks?
Pļaviņu novada pašvaldība vienmēr rūpīgi
izsver, kā tiek un tiks izlietota nodokļu maksātāju nauda un nepieņem lēmumus, balstoties uz emocionāliem apsvērumiem. Atbildot uz jautājumu, cik lielu apjomu ES finansējuma ir saņēmusi Pļaviņu novada pašvaldība, tad kopš 2018. gada sākumā līdz 1. novembrim tā apjoms ir EUR 557 410,00. Pastāv sekojošas ES fondu programmas, kurās ir 9 speciālie atbalsta mērķi: 1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas 2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi (Pļaviņu novada pašvaldība kā partneris piedalās Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra īstenotā projekta “Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums (PKIP)” īstenošanā) 3. Mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja (Pļaviņu novada pašvaldība realizē projektu par Rīgas ielas pārbūvi) 4. Pāreja uz ekonomiku, kas rada mazas oglekļa emisijas visās nozarēs (Pļaviņu novada pašvaldība realizē projektu par pašvaldības īpašuma energoefektivitātes uzlabošanu) 5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte 6. Ilgstspējīga transporta sistēma 7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte (Pļaviņu novada pašvaldība realizē projektu šajā sadaļā) 8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība (Pļaviņu novada pašvaldība realizē projektu šajā sadaļā) 9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana (Pļaviņu novada pašvaldība realizē projektu šajā sadaļā) (Pļaviņu novada pašvaldība ir uzaicināta iesniegt pieteikumu sadaļā "Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai" ( IPIA). Augstāk norādītājās programmās līdz 2020. gadam pašvaldību, kuras nav nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, iesaiste programmu īstenošanā tiek paredzēta kā IEROBEŽOTA projektu iesniegumu atlase ( IPIA). Tas nozīmē, ka mazās pašvaldības var iesniegt projekta pieteikumus tikai tajās programmās, kurās atklātas atlases. Interesenti detalizētāku informāciju var aplūkot saitē: https://docs.google.com/spreadsheets/d/1t0YykKgxObLutneRAfE8DiPBUBJKlRDi6tsgG6b245M/edit#gid=621477152

Andris Rūtiņš

@Dome "Par ēku Daugavas ielā 43 un Daugavas ielā 45 nojaukšanu" Kāpēc uzdodot aptaujas jautājumu, nav norādīts, ka šīs ēkas ir vēsturiski ļoti nozīmīgas? Daudzi pilsētas un novada iedzīvotāji varētu nezināt, ka ēkas pēc pašreizējās adrese Daugavas 43 un 45 ir vienas no senākajām Pļaviņu ēkām, kuras uzcēla Stukmaņu grāfs Mēdems. Latvijas neatkarības pirmajos 20 gados šajās ēkās darbojās senā liķieru fabrika, pašvaldība, Latvijas armijas Latgales divīzijas štābs un divīzijas pārvalde, saviesīgā biedrība, bibliotēka u.c. Es uzskatu, ka korekti uzdodot novada iedzīvotāju aptaujas jautājumu, ir jānorāda, ka šīs ēkas ir vēsturiski nozīmīgas. Un vēl- kāpēc netika veikta šo ēku tehniskā stāvokļa ekspertīze (to secinu no domes darbinieka atbildes uz kādu no iepriekšējiem jautājumiem), pirms dome pasūtīja ēku renovācijas projektu, kurš esot izmaksājis vairāk kā 17 000 eiro? Andris Rūtiņš, vēsturnieks
Par ēku Daugavas ielā 43 un Daugavas iel
ā 45 nākotni šobrīd tiek apkopoti un tiks vērtēti visi aspekti.

Ludmila Lencberga

Labdien! Man ir jautājums par to pašu ēku, ko grib nojaukt. Guntas Žildes valdības laikā bija iecere veikt ēkas atjaunošanu piesaistot Eiropas fondus, tāpēc bija izstrādāts tehniskais projekts, sniegta informācija par ieceri VARAM. Kāpēc Aigara Luksa valdības laikā nav piesaistīts NEVIENS cents no Eiropas fondiem. Tas pats Rīgas ielas projekts, kuru tagad īsteno ir Guntas Žildes komandas ieguvums, kā arī Kūlīšu siltināšana, veselības veicināšanas projekts, projekti ar Baltkrieviju. Nav pat to mazo un skaisto projektu no Zivju fonda, kur āgrāk katru gadu tika ieguta nauda zivju fonda atjaunošanai novadā. Un vēl viens jautājums. Bija iecere piedalīties divos projektos ar sadarbības partneriem no Krievijas un arī no Norvēģijas. Vai tās viss " laimīgā kārtā" tika aizmirsts par šiem diviem gadiem, kamēr pie valdības Pļaviņu novadā ir Aigars Lukss?
Pašvaldība savu darbu plāno balstoties u
z trīs stratēģiski nozīmīgiem dokumentiem: "Pļaviņu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2013.-2035. gadam", Pļaviņu novada Attīstības programmu, kura šobrīd ir izstrādes stadijā, un konkrētā gada Investīciju plānu. Novērtējot ievērojamo esošo un bijušo pašvaldības darbinieku ieguldījumu Jūsu norādītajās jomās, jāatzīmē, ka katra ievēlēšanas perioda pašvaldības deputāti izvērtē un praktiski nosaka divu pašvaldības deputātu sasaukumu prioritātes. Proti, apmēram divus gadus tiek realizētas iepriekšējās domes ieceres, izvirzītas prioritātes investīciju objektos un sagaidīts, ka nākamā pašvaldības sasaukuma deputāti realizēs uzsāktos darbus. Normatīvo aktu noteiktā kārtībā, pēc publiskās apspriešanas, domes deputāti apstiprinās novada Attīstības programmu, tādējādi nosakot prioritāros investīciju objektus un virzienus nākamajam plānošanas periodam no 2019.-2024. gadam. Balstoties uz to, tiks izraudzītas sfēras, kurās tiks gatavoti projekti, meklēti līdzekļi to īstenošanai, piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Ludmila Lencberga

Labdien! Vēlos uzzināt vai ir kāda eksperta atzinums par ēkas, kuru grib nojaukt, bīstamību? Ja ēka ir bīstama, kāpēc tika izstrādāts tehniskais projekts, lai to renovētu?
Labdien!
Eksperta atzinums nav veikts, bet ēkas bīstamais stāvoklis konstatēts, to apsekojot.

Dita Laure

Labdien! Par iedzivotaju aptauju mājaslapā - ēku nojaukšanu. Aptaujā minētās ēkas ir nozīmīgas Pļaviņu vēsturiskajās ēkas, kuras saglabājušās līdz mūsdienām. Iespējams, ka ēkas ir bīstamā stāvoklī un atjaunošanas izmaksas būs lielākas kā jaunas ēkas būvniecība. Vēlos noskaidrot vai tiek izskatīts variants saglabāt fasādes daļas arhitektūru? Un lai jautātu sabiedrībai par ēku nojaukšānu, jāsniedz informācija, kas ir domāts ar teikumu "mūsdienu publiskā telpa". Mūsdienu publiskā telpa var būt laukums automašīnu stāvēšanai, zaļa pļava, jauna apbūve - pilnīgi viss, kas ir jaunāks par vēsturisko apbūvi.
Labdien! Šobrīd norisinās aptauja, lai
noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par minēto ēku turpmāko likteni. Līdz lēmuma pieņemšanai notiek dažādu iespējamo risinājumu, finansiālo, vēsturisko un citu aspektu izvērtēšana. Arī jautājums par to, kāda mūsdienīga publiskā telpa šajā vietā varētu tikt izveidota gadījumā, ja tiks lemts par ēku nojaukšanu, ir atvērts.

Intars Teterovskis

Labdien! tas pats jautājums SIA "Pļaviņu komunālo pakalpojumu" virzienā. Tātad pēc jūsu atbildes ir saprotams, ka līdz 01.12.2018 tiks sagatavotas jaunās tāmes. (šajā sakara jau ir skaidrs ka ir klajš MK noteikumu pārkāpums, ko SIA nespēj nodrošināt nemitīgas darbinieku rotācijas dēļ) Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 no 2017. gada 11. jūlijā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi 14. Ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētajā paziņojumā norādītās dienas dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Ceru ka nebūs kārtējais aizbildinājums un tiks sasauktas daudzdzīvokļu māju, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kur tiks apstiprināta vai noraidīta 2019 gada apsaimniekošanas maksa? un teiks izšļukts uz šo noteikumu 18 punktu t.i. Pārvaldnieka sastādītais uzturēšanas darbu plāns un aprēķinātie pārvaldīšanas maksājumi stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktajā termiņā, ja
SIA Pļaviņu Komunālie pakalpojumi savā d
arbībā ievēro un arī turpmāk ievēros visas nepieciešamās likumdošanas prasības. Kā jau informējām, par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendārajam gadam tiks paziņots vēlākais līdz 2018. gada 1.decembrim. Turpmāk šādas kavēšanās ar termiņu neievērošanu netiks pieļautas.

Lapas