JAUTĀ PAŠVALDĪBAI

Poltoraks Ruslans

Labdien! Nevaru atrast tirdzniecības pieteikuma anketu. Paldies.
Labdien!
Paldies par interesi! Lai pieteiktu tirdzniecību, lūdzam sazināties ar Elitu Kaņepēju, 27873332, tirgus@plavinas.lv. Īpaši izstrādātas anketas tirdzniecības pieteikšanai nav.

Simons Straume

Labdien. Vēlētos saņemt skaidrojumu, vārdu salikumam "vientuļie pensionāri", kas minēti saistošo noteikumu 16.pkt., kur teikts, ka par nekustamajam īpašumam piegulošajā teritorijā esošo zālienu nenopļaušanu un zāles neaizvākšanu , kā arī būvgružu, zaru, lapu, atkritumu nenovākšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām (izņemot vientuļos pensionārus, kuru īpašumā savu pastāvīgo dzīvesvietu nav deklarējusi vai faktiski nedzīvo viena vai vairākas darbspējīgas personas). 1. Kurš normatīvais akts nosaka definīciju "vientuļš pensionārs"? 2. Ar sievu esam pensionāri, mums ir bērni, bet viņi dzīvo citās pilsētās,viņi nav deklarēti mūsu īpašumā. Vai esam atbrīvoti no zāles pļaušanas īpašumam piegulošajā teritorijā?
Labdien! Paldies par Jūsu jautājumu!
Vientuļš pensionārs ir pensijas vecumu sasniegusi persona bez civillikumā noteiktajiem apgādniekiem (bērniem, mazbērniem). Dzīvojot atsevišķi no bērniem, pensijas vecumu sasniegusī persona neskaitās vientuļa.

Vita Spuļi

Labdien! sakiet lūdzu, ko dome dara lai ģimenēm ar bērniem būtu vairāk iespēju kaut kur tikt un kaut ko redzēt? bērnu laukumus tik taisa pie Pepijas vai centrā....jaunajām māmiņām ar ratiem ir jāmācas lidot jo nav pat trotuāru kur pastaigāties...?
Labdien! Novadā iespēju robežās tiek domāts par visu iedzīvotāju labklājību.
Lai pārvietošanās kļūtu aizvien ērtāka un drošāka, šogad tiks izbūvēti trotuāri Stacijas ielā, Odzienas ielā un Rīgas ielā. Informācijai par pasākumiem bērniem un ģimenēm aicinām sekot līdzi mājas lapas sadaļā "Kalendārs". Drīzuma tiks publicēta arī Pļaviņu jubilejas programma, kurā sev interesantus notikumus varēs atrast ikviens Pļaviņu iedzīvotājs un ciemiņš.

Roberts Laude

Labdien, Finanšu ministrija ir saņēmusi mutisku iedzīvotāja sūdzību par projektu NR.3DP/3.4.1.5.1/09/IPIA/VIDM/002 “Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcija": “Projekts tika īstenots 2 kārtās un tā mērķis nav sasniegts (Projekta mērķis - Plūdu apdraudētās teritorijas aizsardzības nodrošināšana. Plūdu riska novēršana Pļaviņu pilsētā, ko izraisa grūti prognozējamas vižņu un ledus parādības. Projekts atbilst "Plūdu risku novērtēšanas un pārvaldības nacionālajai programmai 2008-2015.gadam" un paredzēts plūdu risku novēršanai, ko izraisa grūti prognozējamas vižņu un ledus parādības. Īstenojot projektu "Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcija" tiks panākts, ka Pļaviņu pilsētas teritorija applūst ne biežāk, kā vienu reizi 100 gados (iepriekšējais rādītājs bija vienu reizi desmit gados). Pļaviņu pilsētas 3725 iedzīvotājiem tiks nodrošināta kvalitatīvā dzīves vide un novērsti draudi veselībai gan esošai, gan nākamajām paaudzēm). Šogad notiek applūšana tāpat kā citus gadus, radot iedzīvotājiem zaudējumus 100 000 EUR lielā apmērā. Iedzīvotājs diezgan tehniski un plaši zināja stāstīt par nepieciešamo materiālu – dolomīta izmantošanu, projektā lietotie materiāli bija dolomīta rūpnieciskie atkritumi, nevis specializētie akmeņi krastu stiprināšanai un netika lietoti atbilstoši materiāli ūdens aizsargslānim. Iedzīvotājiem joprojām applūst mājas.” Lūdzam Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) līdz 07.04.2017. izskatīt situāciju, veikt pārbaudi, t.sk. projekta īstenošanās vietā, ja nepieciešams, un sniegt Finanšu ministrijai pamatotu vērtējumu un argumentētu informāciju ,t.sk. atbildes projekta sūdzības iesniedzējam veidā. Lūdzam pārbaudīt projektu tā , lai rastu pārliecību par projekta funkcionalitāti un mērķu sasniegšanu, t.sk. novērstu aizdomas par pārkāpumiem saistībā ar sūdzībā minēto projekta izstrādes kvalitāti un projektā pielietoto materiālu atbilstību kvalitātes kritērijiem, t.i.vai tika izmantoti atbilstoši materiāli u.c. aspektus.
Labdien! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) atbildot uz jū
su 2017.gada 24.marta elektronisko vēstuli Nr.16-3-02.2/125, ar kuru jūs informējat par saņemto iedzīvotāja sūdzību par projektu Nr.3DP/3.4.1.5.1/09/IPIA/VIDM/002 “Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcija” (turpmāk – projekts) un lūdzat pārbaudīt projekta atbilstību paredzētajiem mērķiem skaidro sekojošo. Aizsargdambja rekonstrukcijas būvdarbi tika veikti balstoties uz valsts SIA “Melioprojekts” 2010.gadā izstrādātā un 2012.gada papildināta Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcijas tehniskā projekta, būvprojekta vadītājs Agris Teivens, būvprakses sertifikāts Nr.45-105. Par 2010.gadā izstrādāto tehnisko projektu 2010.gada 23.novembrī ir sagatavots eksperta slēdziens (eksperts Ivars Titovs, būvprakses sertifikāts nr.45-123) par tā atbilstību Aizkraukles rajona pašvaldību būvvaldes 2009.gada 27.oktobrī izsniegtajam plānošanas un arhitektūras uzdevumam un izsniegto tehnisko noteikumu prasībām. 2012.gadā tehniskais projekts tika papildināts ņemot vērā 2010.gadā SIA “Eiroprojekts” izstrādātā Tehniski ekonomisko pamatojuma “Dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām” (turpmāk – TEP) secinājums par iespējami labāko alternatīvu plūdu risku mazināšanai Pļaviņas, kā arī TEP veiktos hidroloģiskos aprēķinus par ūdens līmeņa svārstībām Daugavā pie Pļaviņām. Gan sākotnēji izstrādātais tehniskais projekts, gan tehniskā projekta papildinājumi ir saskaņoti gan no Kokneses apvienotās pašvaldību būvvaldes, gan no citu, tai skaitā būvniecības tehniskos noteikumus izsniegušo iestāžu puses. Tehniskā projekta pildinājumi paredzēja paaugstināt jau esošā aizsargdambja virsas atzīmi līdz 74,50m pēc Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmas (turpmāk – BAS-77) gan Pļaviņu, gan Gostiņu posmā, kā arī Pļaviņu posmā izbūvēt betona aizsargsienu ar virsas atzīmi 75,20m BAS-77, kas sekmētu ledus gabalu aizturēšanu no to uzslīdēšanas apbūves platībām. Tāpat tehniskajā projektā tika paredzēts, ka aizsargdambis tiks uzbērts no dolomīta akmeņiem, tā sauktās kalnu masas, kurā akmeņiem ar izmēru virs 30cm jābūt 80% no kopējā daudzuma, līdz atzīmei 73.00m, savukārt virskārta līdz atzīmei 74,50m uzberama no dolomīta „kalnu masas” un šķembām. Lai pie paaugstinātiem ūdens līmeņiem Pļaviņu HES ūdenskrātuvē nenotiktu ūdens ieplūšana pilsētas teritorijās, tehniskais projekta paredzēja Daugavā ietekošo grāvju un upju ietekas iebūvēt segtos cauruļvados aprīkojot tos ar vienvirziena vārstiem. Vienlaikus tehniskajā projektā tika iekļauta atsauce, ka gadījumos, kad paaugstināts ūdens līmenis Daugavā saglabātos ilgāku laiku, un pilsētas pusē ūdens līmenis sāktu celties no pietekošās ūdens masas, ir iespēja pazemināt ūdens līmeni pilsētas novadošajā tīklā, atsūknējot ūdeni no projekta ietvaros izbūvētajām skatakām. Aizsargdambja rekonstrukcija būvdarbi tika pabeigti 2013.gada 26.jūlijā. Par veikto būvdarbu atbilstību tehniskajam projektam un būves gatavību ekspluatācijai savu atzinumu sniegušas arī būvniecības tehniskos noteikumus izsniegušās institūcijas, Madonas Reģionālā vides pārvalde, AS “Sadales tīkli”, VAS “Zemkopības ministrijas nekustāmie īpašumi”. Ar Kokneses novada domes 2009.gada 30.decembra lēmumu Nr.9 izveidotā komisija par būvju pieņemšanu ekspluatācijā 2013.gada 21.augustā ir sastādījusi aktu (kods 13 0038 321413) par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Lai pārliecinātos par veikto būvdarbu atbilstību tehniskajam projektam VARAM veica ar Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcijas projektēšanu un aizsargdambja konstruktīvo elementu būvniecību saistītās dokumentācijas, tai skaitā būvdarbu žurnāla, autoruzraudzības žurnāla, aizsargdambja rekonstrukcijas konstruktīvajos elementos izbūvēto nozīmīgo konstrukciju un segto darbu pieņemšanas aktu, aizsargdambja rekonstrukcijas konstruktīvajos elementos izmantoto materiālu atbilstības deklarāciju un izcelsmes sertifikātu pārbaudi. Izskatot būvniecības dokumentācijā iekļauto informāciju un salīdzinot to ar tehniskajā projektā paraudzēto VARAM secina, ka aizsargdambja rekonstrukcijas būvdarbi ir veikti atbilstoši tehniskajam projektam, tai skaitā būvdarbu laikā izmantotie materiāli atbilst tehniskajā projektā paredzētajam. Vienlaikus, ņemot vērā iedzīvotāja sūdzībā minēto, ka neskatoties uz rekonstruēto aizsargdambi Pļaviņu aplūšana paaugstināta ūdens līmeņa laikā turpinās, VARAM sadarbībā ar tehniskā projekta izstrādātāju skaidro sekojošo. Pļaviņu pilsētas teritorijā gar Daugavu pamatnē ir plākšņainais dolomīts, pa kura plaisām notiek Daugavas ūdeņu filtrācija virzienā uz pilsētas apbūvi, gadījumos, kad Daugavā ir paaugstināts ūdens līmenis, kā palu un plūdu laikā. Filtrācijas ūdeņu pieplūde pa plaisām ir mainīga, atkarībā no dolomīta slāņa blīvuma. Tā kā filtrācijas ūdeņu iespējamo daudzumu un intensitāti nav iespējams precīzi prognozēt tad šo procesu faktiski nav iespējams novērst. Kā vienīgais risinājums šajā gadījumā ir tehniskajā projektā piedāvātais risinājums intensīvas ūdens pieplūšanas gadījumā veikt ūdens atsūknēšanu no projekta ietvaros izbūvētajām skatakām. Rekonstrukcijas laikā aizsargdambī tika izbūvētas četras ūdens izlaides vietas, kurās caurtece pavasara laikā ir ievērojama. Tā ir parādīta arī tehniskā projekta hidroloģiskajos aprēķinos. Tā kā visu šo ūdens pieteci nav iespējams akumulēt cauruļvados, tad atsūknēšana būtu jāsāk laikus, lai maksimuma momentā nesāktos ievērojama līmeņa celšanās. Ieteicamākā sūkņa ražība varētu būt 0,5 – 0,7 m3/s. Lai izmantotu stacionārus sūkņus, būtu nepieciešams izbūvēt sūkņu stacijas ēku, ELP līniju tās apkalpošanai, un iegremdējamu sūkni. Tas prasa lielus kapitālieguldījumus un, ņemot vērā pavasara palu augsto līmeņu īslaicīgumu un neregularitāti, lietderīgāk būtu izmantot pārvietojamas sūkņu stacijas, kas darbināmas ar dīzeļdegvielu. Pēc šobrīd neoficiāli pieejamā informācijas vienas šādas pārvietojamās sūkņa stacijas izmaksas ir robežās no 102 000 EUR līdz 139 000 EUR neietverot nepieciešamā aprīkojuma (cauruļvadu utt.), piegādes u.c. izmaksas. Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.899 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.899) Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcijas projekta īstenošanai tika paredzēts konkrēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, kā arī noteikti konkrēti ierobežojumi maksimālajām projekta attiecināmajām un neattecināmajām izmaksām. Ņemot vērā gan SIA “Eiroprojekts” TEP secinājumus, ka lietderīgākais risinājums ir izbūvēt aizsargdambi visā Pļaviņu pilsētas teritorijā , gan faktiski pieejamo finansējumu šādu sūkņu iegāde projekta ietvaros būtiski būtu samazinājusi iespēju maksimāli rekonstruēt esošo aizsargdambi. Ņemot vērā iepriekš minēto secinām, ka Pļaviņu aizsargdambja rekonstrukcijas būvdarbi veikti atbilstoši valsts SIA “Melioprojekts 2012.gadā izstrādātajam papildinātajam tehniskajam projektam. Tā kā atbilstoši MK noteikumiem Nr.899 aizsargdambja rekonstrukcijas projektam tika noteikts maksimāli pieejamais finansējums, kā arī ņemot vērā veiktos papildus pētījumus (SIA “Eiroprojekts” TEP) par lietderīgākajiem risinājumiem plūdu draudu samazināšanai Pļaviņu pilsētā, secinām, ka projekta ietvaros pieejamie līdzekļi maksimāli ir izmantoti mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz projekta ietvaros rekonstruētā aizsargdambja funkcionalitāti un spēju nodrošināt maksimālu aizsardzību pret plūdiem, ņemot vērā, ka atsevišķu Pļaviņu pilsētas teritoriju aplūšana pie augsta palu ūdeņu līmeņa joprojām notiek, secinām, ka projekta ietvaros šāda situācija un tās risinājumi ir izvērtēti un kopumā projekta mērķis ir sasniegts. Vienlaikus informējam, ka Pļaviņu novada dome šobrīd ir uzsākusies darbības finanšu līdzekļu piesaistei līdz šim neizbūvēto aizsargdambja posmu izbūvei un esošo aizsargdambja posmu rekonstrukcijai. Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar VARAM Investīciju uzraudzības departamenta Projektu uzraudzības nodaļas vecāko ekspertu Edgaru Pfeiferu, tālrunis 66016781, e-pasts: edgars.pfeifers@varam.gov.lv.

Koļa Bahromkins

Labdien !Gribeju pajautat cik ilgi vel domajat bedres lapit pa Vidzemes ielu? Un vai tad ta ir lapisanas lietus laika ieber bedre vienu lapstu ?
Ņemot vērā Vidzemes ielas nolietojumu, periodā, kad asfalta rūpnīcas vēl ir slēgtas, tiek veikta bed
rīšu labošana, izmantojot frēzēto asfaltu. Vidzemes ielas bedru labošana ar karsto asfaltu tiks veikta, līdzko savu darbību atsāks rūpnīcas.

Zane Bēma

Labdien! Rakstu Jums ar ļoti nepatīkamu jautājumu. Es jau gadus 9 strādāju Rīgā, bet principiāli esmu deklarējusies savās vecāku mājās Vietalvas pagastā. Daļa no maniem nodokļiem, kas tiek maksāti aiziet Pļaviņu pašvaldībai. Un ziniet, tie nav mazi... Katru gadu es saskaros ar problēmu, ka es nevaru normāli aizbraukt apciemot savus vecākus. Gandrīz vai jāgaida ir pavasaris, kad nokusīs sniegs. Diemžēl piebraucamos ceļus pie manu vecāku mājām netīra gadiem. Tikko (11.03) saskāros tieši ar šo pašu problēmu - pēc pēdējās snigšanas, sniegs atkal nav tīrīts un nav iespējams uzbraukt kalnā. ir tāda putra, ka es atvainojos, jāmet mašīna pusceļā un jābrien ar kājām..... Vai Jums liekas, ka šāda situācija ir normāla? Kur aiziet daļa no maniem maksātajiem nodokļiem? Man nav nekāda sakara ar Pļaviņu pilsētu vai Vietalvas centru..... Mani interesē, lai maniem vecākiem būtu normāli dzīves apstākļi un lai viņi vismaz uz veikalu pēc pārtikas vai zālēm ziemā var aizbraukt. Tā ir ņirgāšanās augstākajā pakāpē....Vai tiešām ir jāzvana uz medijiem un jārunā par šo situāciju? Pārāk ilgi mēs to esam cietuši un samierinājušies... Tagad mērs ir pilns.... Es gaidu Jūsu skaidrojumu un iespējamo problēmas risinājumu nākotnē, pretējā gadījumā pieslēgšu medijus un pārējās atbildīgās instances. Kā arī visiem pārējiem novada iedzīvotājiem, kas tāpāt kā es ir deklarējuši savu dzīvesvietu Pļaviņu novadā, aicināšu daudz reiz pārdomāt, vai tas ir tā vērts, jo ieguvums ir tuvu nullei.... Patiesā cieņa, Zane Bēma!
Labdien! Atbildot uz Jūsu vēstuli vēlamies informēt, ka ceļu uzturēšanas kārtībā Pļav
iņu novada dome vadās pēc Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajām prasībām, t.i., Ministru kabineta noteikumi Nr.224 „Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli” (Rīgā, 2010.gada 9.martā (prot. Nr.12 17.§). Likumā teikts, ka ceļa īpašnieks nodrošina autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, ievērojot prasības, kas attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei noteiktas saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Pļaviņu novada (t.sk. Vietalvas pagasta) pašvaldības ceļu saraksts ar klasēm ir pieejams Saistošajos noteikumos „Par pašvaldības autoceļu uzturēšanas klasēm Pļaviņu novadā”. Piebraucamais ceļš uz mājām „Spalvēni” nav pašvaldības īpašumā, tāpēc pašvaldība to netīra, ceļa uzturēšanas pienākums ir īpašniekam. Iedzīvotājiem ceļu tīrīšanai ziemas periodā ir iespējams pasūtīt sniega tīrīšanas pakalpojumu par maksu, sazinoties ar attiecīgā pagasta pakalpojuma sniedzēju: • Vietalvas pagastā – ZS “Jankas”, t.29193596

Lapas