Bez pagātnes nav tagadnes un bez tagadnes nav nākotnes

Publicēts: 
30.09.2021 - 20:30

Apgalvojumam, ka bez pagātnes nav tagadnes un bez tagadnes nav nākotnes, pieņemu, ka nākas piekrist ikvienam.

Mūsdienu racionālajā laikmetā, kad vairāk savstarpējā informācijas apmaiņa jeb komunikācija norit izmantojot datoru, telefonu vai citas informācijas tehnoloģijas, straujā dienu ritējumā arvien biežāk izzūd dzīvās vēstures stāstītāju, glabātāju un tālāk tautā nesēju zināšanas, prasmes un nedokumentētās vēstures liecības.

Lai sekmētu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un stāstniecības nozīmīgo lomu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) 2009. gadā izveidoja bibliotēku tīklu „Stāstu bibliotēkas”, kura mērķis ir veicināt stāstīšanas tradīciju kā nemateriālā kultūras mantojuma nozīmīgas daļas pārmantošanu. Šobrīd tīkls darbojas ar mērķi veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību kā nozīmīgas nemateriālā kultūras mantojuma daļas aktualizēšanu Latvijā. Tīkls ir īpaša Latvijas bibliotēku sadarbības un pieredzes apmaiņas platforma, kuras ietvaros tiek īstenotas plaša tematiskā loka kultūras mantojumam un stāstniecības tradīcijai veltītas aktivitātes.

UNESCO LNK tīklā „Stāstu bibliotēkas” darbojas 32 bibliotēkas. Viena no tām ir

Pļaviņu bibliotēka, kas aktīvi piedalās notiekošajos stāstniecības procesos un attīsta šo tradīciju savā pilsētā.  

24. - 25.septembrī Dobelē pulcējās stāstnieki no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem lai tiktos X Zemgales stāstnieku festivālā “Gāž podus Rundālē”. Viens no Zemgales stāstnieku festivāla mērķiem bija nostiprināt stāstniecības tradīciju Zemgales reģionā, iedvesmot iedzīvotājus uz stāstu stāstīšanu un tālāk nodošanu. Šī gada caurviju tēma bija par pilnību gan garīgo, gan materiālo ikviena dzīvē. Plaši apmeklētajā festivālā Pļaviņu bibliotēku pārstāvēja bibliotēku informācijas speciāliste Ramona Kristvalde. Dižajā stāstnieku pulkā Ramona piedalījās ar stāstu “Cilvēciskā pilnība.” Bibliotēkas darbinieku kopīgi pārdomātais, izstrādātais stāsts, bija balstīts uz patiesiem notikumiem - par tautas vadoņa Kārļa Ulmaņa inkognito viesošanos Pļaviņās 1935.gadā. Protams, stāstā tika izmantota arī improvizācija par valsts vadoņa iespējamo viesošanos pilsētas iestādēs un namos, kā arī tikšanos ar tā laika cilvēkiem. Lai klausītājus vairāk iepazīstinātu ar atsevišķiem Pļaviņu pilsētas vēsturiskiem notikumiem un šodienas tūrisma iespējām mūsu pilsētā, stāstā tika ietvertas konkrētas vietas un fakti, kā arī iestarpināts kāds komisks dialogs, kas it kā norisinājies Pļaviņu krogā starp nejauši ienākušo K. Ulmani un ēdelīgo krogus sievu.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/tautas-maksla/dobele-aizvadits-desmitais-zemgales-stastnieku-festivals.a422896/?fbclid=IwAR)CtYpjQNPLnhYbvysnBOGQsgvTVs4

Divu dienu festivāla norises bija jaudīgas, izglītojošas un informācijas bagātas. Pirmās dienas rīts aizsākās Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā ar semināru “Stāstniecības attīstība Zemgalē 2011 – 2021”,kur pieredzē dalījās Aizstrautnieku bibliotēka, Jelgavas pilsētas bibliotēka un Pilsrundāles bibliotēka. Dienas turpinājumā festivāla dalībniekiem tika dāvāta iespēja izglītoties trīs fantastiski izcilās lekcijās. Lektore, filozofe, folkloriste, nemateriālā kultūras mantojuma sargātāja, Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna aizrautīgi runāja par tēmu “Nelietderīgā lietderīgums caur Nučo Ordines prizmu raugoties”, savukārt, folklorists, stāstniecības kustības Latvijā aizsācējs, spoku stāstu zinātājs, lektors Guntis Pakalns iepazīstināja ar  Augusta Bīlenšteina pasaku vākumu Zemgalē, bet vēsturnieks, arheologs, Latviešu biedrības biedrs un lielisks stāstnieks dalījās savā redzējumā par zemgalisko pārticību zem un virs zemes. Lekcijas bija ļoti interesantas un tās apmeklēt bija iespēja ikvienam interesentam ievērojot Covid-19 drošības noteikumus.

Pēcpusdienā stāstnieki un visi interesenti devās ekskursijā pa Dobeles vēsturisko centru apmeklējumā iekļaujot arī teju apskatei atvērto iespaidīgo Dobeles pili. Dienas turpinājumā tika apmeklēts Dobeles novadpētniecības muzejs, kur ikvienam bija ļauts piedalīties radošajā darbnīcā “No hercogienes dārza līdz tējas tasei.” Vakarpusē turpat muzejā notika Lielais stāstu vakars “Lai pilnība ir tavas dzīves ceļa zvaigzne” (K. Ulmanis), kur R. Kristvalde stāstīja savu stāstu un daudzināja Pļaviņas. Lielo stāstu vakaru skanīgi un atbilstoši katra stāsta tematikai kuplināja Novadpētniecības muzeja folkloras kopa “Leimaņi.” Stāstu vakara moderatores lomu bija uzņēmusies Māra Mellēna, kura tam visam piegāja radoši, atraktīvi un saistoši tēmai pieteica katru stāstnieku un viņa pilsētu. Stāsti bija interesanti, jēgpilni un daudz, un katrā bija savs vēstījums par pilnību.

Pirmās dienas stāstnieku festivāls noslēdzās Dobeles novada Bērzes pagasta “Pikšās” - lauku sētā/piemiņas muzejā, kur dzimis, audzis un praktisko saimniekošanu apguvis, agronoms, politiķis un pirmais Latvijas Republikas Ministru prezidents(šo amatu ieņēmis vairākkārt), tā laika masu informācijas līdzekļos saukts - tautas vadonis Kārlis Ulmanis.

Festivāla otrās dienas aktivitātes, kuras bija paredzētas tikai stāstniekiem, no agra rīta sākās ar K. Ulmaņa muzeja ekspozīciju muzejnodarbībā ar tā vadītāju Ilgu Ķipsni. Festivāla dalībnieki ar aizrautību klausījās stāstā par Zemgalē dzimušā vadoņa dzīvi un darbu Latvijas labā. Stāstnieku uzturēšanās muzeja telpās savienojumā ar Ilgas stāstīto spēcīgi uzjundīja klausītājos dzirdētās seņču atmiņas par varenajiem ulmaņlaikiem.

Pēc nodarbības sekoja ekskursija pa Bērzes pagastu. Ceļi veda uz Bērzes luterāņu baznīcu, turpat blakus esošajiem Bērzes kapiem, kur apbedīti K. Ulmaņa vecāki un citi piederīgie. Kapa vietā, kur vēlējās atdusēties Kārlis Ulmanis, daži stāstnieku festivāla dalībnieki  aizdedza sveces.

Ekskursija noslēdzās ar viesošanos cimdu un koku skulptūru dārzā “Lejniekos”, kur mājas saimnieki Skaidrīte un Haralds Bauzes  savās lauku mājās Bērzes upes krastā ir izveidojuši plašu un neparastu dārzu. To rotā saimnieka Haralda veidotās koka skulptūras un liela piramīda. Saimniece, 81 gadu jaunā Skaidrīte ir tautas daiļamata meistare, viena no pazīstamākajām cimdu adītājām Latvijā. Ģimenes iekoptajā dārzā tika iznests varenais cimdu koks, kurā kā košas lapas, savus  musturus izrādot, karājās Skaidrītes adīto cimdu pāri. Viņas kolekcijā tagad ir 180 pāru, pārējie noadītie cimdi tiekot atdāvināti. Viens dižās  adītājas cimdu pāris nokļuvis arī Pļaviņās.

Stāstnieku festivāls noslēdzās “Pikšās” ar Jelgavas pilsētas folkloras kopas “Dimzēns” koncertu, pēcpusdienas bukstiņbiezputru, dančiem, stāstiem un stāstnieku savstarpējiem apskāvieniem. Pirms došanās mājup ikviens stāstnieks dāsni tika apdāvināts ar piemiņas veltēm, pateicības rakstu un grāmatu/fotoalbumu par K. Ulmaņa dzimtas mājas vēsturi.

Bagātīgi piepildītās aizritējušās divas dienas nevienu no festivāla dalībniekiem neatstāja vienaldzīgu. Ikviens uz savu dzīves vietu līdzi veda pozitīvus iespaidus, iedvesmu un gaišu vielu pārdomām par redzēto, dzirdēto un izjusto.

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un atmiņu kultūras kopšana ir viena no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Tradīciju loma un to veicināšana ar dažādiem pasākumiem un jaunām formām ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras dzīves un kultūras identitātes veidošanas daļu. Tāpēc stāstniecība ikvienā Latvijas reģionā ir nozīmīga kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas apkopošanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai un starppaaudžu dialoga veicināšanai.

22. oktobrī plkst. 17:00 Pļaviņu kultūras centrā “Baltās mājas stāsti.”

Pļaviņu bibliotēka aicina interesentus līdz 15.oktobrim zvanīt uz tālr.nr. 29145775 Ramonai un pieteikties uz tikšanos, lai dalītos savos  atmiņu stāstos par notikumiem ēkā Daugavas ielā 43/45. Lūgums atsaukties ikvienu, kas savulaik strādājuši ēkā, kad tur darbojās “Rīgas apģērbs” vai kā citādi bijis saistīts ar darbību minētajā ēkā.

 

Pļaviņu bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste Ramona Kristvalde