Jaunās grāmatas martā bibliotēkās

Publicēts: 
31.03.2021 - 14:45

Novada bibliotēkās darbs nav apsīcis arī ierobežojumu laikā – katru dienu apkalpojam lasītājus, nodrošinot grāmatu izsniegšanas pakalpojumu, sniedzam konsultācijas par iespējām saņemt valsts un pašvaldību e-pakalpojumus. Tāpat nodrošinām tematiskus informācijas pieprasījumus, izsūtot dokumentu digitālās kopijas no bibliotēku krājuma uz lietotāju e-pastiem, nodrošinām dokumentu izdrukas, ja tos ir iespējams iesūtīt bibliotēkas e-pastā. Galvenais noteikums – atcerēties, ka bibliotēkās vēlams uzturēties ne ilgāk par 15 minūtēm, lietojot masku!

Martā visās novada bibliotēkās iegādātas jaunas grāmatas, kuras jau ir pieejamas lasītājiem. Piedāvāju nelielu ieskatu, manuprāt, interesantākajos grāmatu jaunieguvumos.

Lietuviešu rakstnieces Rasas Ašķinītes (1973) J. Rozes apgādā iznākušais romāns “Glesum” Daces Meijeres tulkojumā, stāsta par laiku un cilvēkiem mūsu ēras sākumā – baltu ciltīm aistiem, senu tautu Baltijas jūras piekrastē. Aisti plašāk kļuva pazīstami, pateicoties dzintara tirdzniecībai līdz pat senās Romas impērijai. Glesum ir meitenes vārds romānā, kas nācis no latīņu valodas un nozīmē “dzintars”. Pati rakstniece  - pēc savas profesijas vēsturniece, piedalījusies arheoloģiskajos izrakumos, kas, iespējams, rosinājis fantāzijas lidojumu un vēlmi rakstīt.

Grāmata visiem, kuri savulaik un iespējams, arī joprojām ar neizskaidrojamu saviļņojumu skatās  zvaigžņotajās debesīs – katru no romāna nodaļām ievada uzziņas veida informatīvais teksts par Lielo un Mazo Greizo Ratu zvaigznājus veidojošajiem debesu spīdekļiem. Tas lasītājam, tāpat kā grāmatas īpašais, zvaigžņoto debesi atgādinošais noformējums, rada poētisku noskaņu, bet  lasot, tomēr aizvedīs uz baltu zemēm 3.gadsimtā, kur risinās notikumi ar galvenajām varonēm – sievietēm. Romānu ievada autores rindkopa “Veltīts Uzvarējušajai”.

Kā notikums latviešu grāmatniecībā vērtējama baltkrievu rakstnieces Svetlanas Aleksijevičas 1985. gadā oriģinālvalodā izdotās grāmatas “Pēdējie liecinieki” iznākšana latviešu valodā. Kā atsauksmē par šo grāmatu raksta britu laikraksts “The Guardian”, tad Nobela miera prēmijas laureāte S. Aleksijeviča “neļauj padomju vēsturei palikt uzrakstītai bez cilvēku balsīm – bez tiem, kas gāja cauri kariem.”

 Grāmatā apkopotas Otrajā pasaules karā izdzīvojošo bērnu atmiņas. Kara laikā viņiem bija tikai 6 - 12 gadi! Jāpiebilst, ka karš izdzēsa miljoniem bērnu dzīvību, bet izdzīvojušajiem atstāja traumatiskas atmiņas.

Mūsdienu amerikāņu rakstnieces Hanjas Janagiharas (1974) romāns “Mazliet dzīvības” oriģinālvalodā iznācis 2015. gadā. Tas ir autores otrais romāns, kurš saņēmis vairākas literārās balvas;  tulkots daudzās valodās, arī dramatizēts un izrādīts teātros, saviļņojot gan lasītājus, gan izrāžu skatītājus. Autores literārās spējas tiek pielīdzinātas Ļeva Tolstoja rakstnieka talantam.

Romāns vēsta  par draudzību un mīlestību mūsdienās, traumatiskiem pagātnes notikumiem un spēju vai nespēju tos pārvarēt. Galvenie varoņi,  četri draugi – koledžu pabeiguši jaunieši, dodas iekarot Ņujorku. Apdāvināti un radoši noskaņoti – kāds no viņiem vēlas būt aktieris, kāds – gleznotājs, kāds – arhitekts, bet pats lielākais četrinieka savdabis ir apņēmības pilns veidot jurista karjeru.

Ieskatoties vietnē  Goodreads, uzzinu, ka lasītāji atsauksmēs grāmatu raksturo kā  “smagu lasāmvielu, taču pēcāk tava sirds… būs kļuvusi mazliet iejūtīgāka”. Ko vēl vairāk var sniegt grāmata?

Norvēģu rakstnieka Pēra Petersona (1952) vārds latviešu lasītājiem vairs nav svešs, ja ir lasīti viņa romāni “Prom ārā zirgus zagt” (2013),  “Es nolādu laika upi” (2012). Viens no ziemeļvalstu literatūras starptautiski atzītiem autoriem. Apgāds “Zvaigzne ABC” laidis klajā romānu “Vīrieši manā situācijā”, kuras vēstījums no galvenā varoņa, vientuļa vīrieša skatupunkta, kuram dzīvē viss nav gluži tā, kā gribētos. Četrdesmitgadnieks,  piedzīvojis laulību šķiršanu, treju meitu tēvs, kuras vien, kā varētu domāt, spēj piešķirt dzīvei saturu, taču šajā gadījumā, tāpat kā bieži vien dzīvē, tā nav. Ar vieglu humoru autors runā sava varoņa vārdā, kurš gribētu būt uguns, bet, kā pats saka:  “… manā sārtā bija vairāk pelnu nekā liesmu”.

 “Liega, ar tumšu humoru piesātināta slavas dziesma visiem vientuļajiem vīriešiem, kuri mēdz gulēt savās automašīnās... Uzrakstot “Vīrieši manā situācijā”, Pērs Petersons ir aptinis mīkstu un siltu segu ap visām vientuļajām, zudušajām vīriešu dvēselēm mūsu galvaspilsētā,” raksta kāds norvēģu laikraksts.

No krievu valodas tulkots Annas Matvejevas (1972) uz dokumentāliem notikumiem balstītais romāns “Djatlova pāreja”, kas vēsta par notikumiem 1959. gada februāra naktī Ziemeļurālu kalnos, kad bojā neizskaidrojamu iemeslu dēļ, aizgāja  deviņu jauniešu - studentu grupa. Neizdzīvoja neviens un notikuma vietā pavērās grūti skaidrojama aina, kas arī vēl pēc sešdesmit gadiem liek izteikt dažādus minējumus par to, kas īsti notika pie kalnu pārejas, kuru pēc tam nosauca bojā gājušās grupas vadītāja Igora Djatlova vārdā.

Urālos, Jekaterinburgā  dzimusī rakstniece romānā meklē atbildi uz šo jautājumu daiļliteratūrai raksturīgā veidā.  “Šis teksts aizķer pa īstam: trīs naktis negulēju, bija bail. Un visbaisākās nav notikušā versijas, protokoli vai iespējamie mistiskie iemesli, bet gan to priekšmetu saraksti, ko atrada tūristu mugursomās. Ikdienišķais padara traģēdiju daudz tuvāku lasītājam…” tā par grāmatu raksta literatūrkritiķis un rakstnieks Dmitrijs Bikovs.

Bibliotēkas latviešu literatūras klasikas grāmatu krājumu papildina  apgāda “Jumava” izdotā  pazīstamā latviešu rakstnieka Augusta Saulieša (1869-1933) prozas darbu izlases “Kungs pats savā mājā” 1. daļa ar septiņiem stāstiem, vairums no kuriem okupācijas laikā netika publicēti un līdz ar to nebija pieejami lasītājiem. Prozas izlasi papildina fotogrāfijas no Madonas novada novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma, kas arī ir interesants uzziņas materiāls par šī Cesvaines puses rakstnieka un skolotāja dzīves gaitām.

Ar visām jaunajām grāmatām, kuras iegādātas marta mēnesī, piedāvājam iepazīties virtuālā izstādē, apskatot grāmatu vizuālo noformējumu un izlasot īsu anotāciju, vai arī pārskatot jaunieguvumu sarakstu. Priecāsimies, ja lasītāji izmantos e-katalogu – arī tur var apskatīt bibliotēku jaunieguvumus, kā arī, lietojot autorizācijas rīkus, pasūtīt vajadzīgo grāmatu!

 Ja gribas brīvo laiku pavadīt lasot, nāciet uz bibliotēku! Palīdzēsim arī klātienē izvēlēties īsto grāmatu, atbilstošu lasītāja vajadzībām!

Ineta Grandāne
Pļaviņu novada bibliotēka