Lasītāju klubiņā – A. Starobiņecas dokumentālais romāns “Paskaties uz viņu!”

Publicēts: 
31.03.2021 - 10:15

Krievu žurnāliste, rakstniece un scenāriste Anna Starobiņeca (1978 ) dzimusi, dzīvo un strādā Maskavā. Kā žurnāliste darbojusies vairākos preses izdevumos, paralēli rakstot scenārijus kino un televīzijai. 2014. gadā, kopā ar vīru, rakstnieku Aleksandru Garrossu (1975-2017) parakstīja uzsaukumu pret Krievijas valdības politiku Krimā. 2018. gadā Anna Starobiņeca kļuva par Eiropas Zinātniskās fantastikas biedrības prēmijas laureāti nominācijā “Labākais rakstnieks”.

Anna Starobiņeca raksta detektīvromānus bērniem, bet pieaugušo auditorijai viņas vārds zināms no autobiogrāfiskas, skaudrās grāmatas ‘Paskaties uz viņu!” (2019, no krievu valodas tulkojusi Renāte Punka).

Piedāvājam lasītāju viedokļus par grāmatu:

Grāmatai ir milzīgs emocionāls lādiņš. Es reti raudu, lasot grāmatu, sevišķi kad apzinos, ka tā ir tikai fantāzija. Taču šeit ir patiesība, un tā mani pārsteidza nesagatavotu. Grāmatu lasot patiešām raudāju. Par autores sāpju skaudrumu nemaz nevar lasīt bez līdzpārdzīvojuma. Par viņas, par tik daudzu vecāku zaudētajiem nedzimušajiem vai tikko dzimušajiem bērniem. Dažiem tādi ir pat vairāki. Vienā vienīgā Berlīnes klīnikā ir divas kapsētas ar šādu bērnu kapiem. Un tas vēl nav viss. Kas notiek ar cilvēku pirms un pēc tam? Skaudrā patiesība, kailā realitāte. Izcila grāmata!

/Antra/

Grāmatā par to kā var vai nevar paļauties uz dažādām atbalsta sistēmām. Pamatvēlme: rast drošību un atbalstu. Nepalikt bez atbalsta un sapratnes. Kā jau teicu, esmu pievērsusies eniagrammu izpētei, un katru darbu, kuru izlasu, mēģinu analizēt, izmantojot eniagrammas metodi. Šis darbs ir problēmu saredzētājs un aizstāvis – uzticamais, uz drošību orientētais (6. tips -aktīvs, atbildīgs, tomēr nemierīgs).

Mīlestība un līdzcietība ir nepieciešamība, nevis greznība, bez tām mēs neizdzīvotu…

/Ritma/

Uzdrošināšanās! Tā man gribētos teikt par grāmatas autori Annu Starobiņecu. Runāt par problēmu, kura bija, ir, būs aktuāla un skaudra. Autore raksta par Vācijas mediķu vēlmi atvieglot ģimenes ciešanas, kas nebūt nav tā Krievijā, kur Anna dzīvo.

Smagi lasīt, jo arī mana ģimene ir pārdzīvojusi līdzīgu traģēdiju. Mierinājums, ka nu arī pie mums, Latvijā, izveidots Dvēseļu dārzs, nedzimušajiem bērniņiem. Mūsu valstī, apgūstot Vācijas pieredzi, ir noticis progress. Pamazām arī Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļā tiek piedāvāta iespēja vecākiem atvadīties no saviem mirušajiem bērniem, pabūt kopā, saņemt fotogrāfijas, bērna pēdiņu nospiedumus.

/Gunta/

Grūti runāt par šāda veida grāmatu, pavisam savādas izjūtas, jo zinu, ka tā nav fantāzija. Problēma ir tik personīga un tai pašā laikā aktuāla. Atklāts stāsts par autores piedzīvoto un pārdzīvoto. Manuprāt, labi uzrakstīta, vienkāršā valodā. Izjūtam pasaules kontrastus arī mūsdienās – medicīnas darbinieku uzskati, ārstēšana Krievijā un Vācijā.

Izlasiet un sapratīsiet, kāpēc tik grūti dalīties!

/Brigita/

Kas ir viena no vērtīgākajām lietām, ko sniedz grāmatu lasīšana? Tā ir iespēja vienas dzīves laikā izdzīvot vairākas. Lasīt pieredzi, izjust emocijas un izdzīvot notikumus, ar ko reālajā dzīvē iespējams nekad nesaskārtos. Un labi, ka tā. Jo par daudziem grāmatu stāstiem jāsaka – paldies Dievam, ka šie notikumi iet secen. Sāpīgi, traumējoši un traģiski. Viena no šādām grāmatām ir Annas Starobiņecas “Paskaties uz viņu”. Tā ir atklāta un autobiogrāfiska grāmata, dziļi personisks stāsts par zaudējumu, sāpēm un līdzcilvēku attieksmi. Par medicīnas sistēmas atšķirībām (un ne tikai medicīnas, bet arī attieksmes atšķirībām) Krievijā un Eiropā. Par tematu, kas pēdējos gados aktualizēts arī Latvijā – nedzimušo bērniņu mammām. Bija mierinoši grāmatā lasīt arī Latvijas vārdu un saprast, ka ejam pareizu ceļu.

Ja grāmata var pozitīvi mainīt kaut viena cilvēka attieksmi, uztveri, uzvedību, tai bijis vērts tapt. Es tiešām ceru, ka Annas Starobiņecas stāstam būs kaut mazākā ietekme uz Krievijas medicīnas sistēmu, iejūtīgāku, cilvēcīgāku attieksmi pret katru, kas meklē ārstu palīdzību un piedzīvo zaudējumu. Par to, ka tā varētu kļūt par atbalstu un mierinājumu kādai izmisuma un bēdu pārņemtai sievietei ar līdzīgu stāstu, es esmu pārliecināta. Jo pa īstam kāda sāpes var izprast tikai tāds, kurš pats šo ceļu gājis.

/Sanita/

“Ja es savā sirdī glabāšu zaļu zaru, uz tā nolaidīsies dziedošs putns.”

(ķīniešu gudrība)

Mazmeitiņai

Pa vasaras vidus varavīksnes tiltu
starp ziedošu pļavu un debessjumu
vieglai pieneņpūkai rada,
kas nākošās vasaras cerību glabā,
Tu atnāci pie mums kā pārsteigums,
kā prieks negaidīts.
Tik rudenī tajā Vēju māte,
ai, bija tik pikta,
un ziemas saule skopā sildīja slikti,
ka cerība dārgā reizēm
bij tik sirdspuksti vāji.
Kā zvaigznīte Tu gailēji klusi
zem neziņas segas
un, droši vien, sūkāji īkšķi
kā lācēns, kā Āpsēns Pašmazākais
pavasari un jaunu varavīksni gaidot –
aiziešanai.

Šodien, 2021. gada 6. martā, kad Tu ar zvaigznēm svini savu trešo dzimšanas dienu.

Tava vecmamma

/Īrisa/

Lasītāju viedokļus apkopoja:

Iveta Gureviča, Pļaviņu novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre