Tā top melnā svēpētā keramika jeb 3 dienu piedzīvojums Pļaviņu Mākslas skolas dārzā

Publicēts: 
16.07.2021 - 14:45

1. diena – 30.06.2021. – “Cepumu” diena

Izžuvuši, bet vēl nededzināti māla izstrādājumi ir kā trausli smilšu cepumi. Ceplis, kā liela cepumu kārba, tika uzmanīgi ar meistara Staņislava rokām uzkrāmēts. Uzkrāmēšanas nosacījumi it kā pavisam vienkārši – ja būs par blīvu, liesmas nevarēs izskraidīt pie visiem darbiem un nodrošināt vienmērīgu temperatūru, bet, ja pa retu, liesmas aizskries nezināmā virzienā un grūti būs noteikt kopējo cepļa temperatūru. Vienkārši un tai pašā laikā sarežģīti – piecu stundu laikā ceplī tika sarindoti trīs stāvos, apmēram 200 darbi. Draudzīgi kopā sakļāvās vecāko klašu audzēkņu, pedagogu, keramiķa Staņislava un pieaugušo interešu izglītības “Studija” dalībnieku darbi.

Pirmās dienas darbi noslēdzās, nosedzot cepli ar kārtīgu lausku mici. Paldies pļaviņiešiem par atsaucību, ziedojot keramikas mākslai vecos puķu podus!

1. dienas foto apskats pieejams šeit.

2. Diena – 01.07.2021. Kuram karstāk?

Tādu jautājumu varētu uzdot – vai karstāk bija keramikas meistaram Staņislavam Viļumam, šajā tveicīgajā dienā, 14 stundas kurinot un uzraugot cepli? Vai  tomēr varētu apgalvot, ka ceplim nebija vieglāk – sākot no agra rīta, pakāpeniski kāpinot temperatūru līdz 1020˚. Bet vislielāko pārbaudi ceplis izcieta, atļaujot mākslas vārdā sevi nosprostot ar metāla loksni, kaudzi ķieģeļu un pašas krāsns mutes aizbāšanu. Kas tikai nenotiek mākslas vārdā!

2. dienas foto apskats pieejams šeit.

3. diena – Cepļa atvēršanas svētki

Vienlaicīgi ar melnās svēpētās keramikas cepļa atvēršanu, notika arī cepļa kristības ar vārda došanu “Pāvuls”. Un kā jau pienākas kristībās, cepļa mūrētājs un dedzinātājs keramiķis Staņislavs Viļums ziedoja savu pirmo izņemto trauku, sasitot to pret akmeni. Tas bija arī ziedojums “Zudusī Latvija” ierakstītajam keramiķa Pētera Padedža vārdam. Tagad var uzskatīt, ka, kaut arī mūsdienīgi, ir atdzimušas keramikas tradīcijas Pļaviņās!

Atbrīvojot nosprostoto cepli no liekajiem smagumiem, noņemot lauskas, mums pretī vērās maģiska ahromātisko tumšo toņu palete – no tumša sudraba līdz ogles melnumam. Šādā toņu gammā bija pārtapuši darbi, kuri tikai tagad saucās par keramiku – augstā temperatūrā apdedzināti māla izstrādājumi.

Par godu svētkiem, ciemiņi tika cienāti ar melnu maizi, melnu kafiju un kontrastam – baltu pienu un saldu medu.

3. dienas foto apskats pieejams šeit.

Kopsaucējs:

Secināts, ka projekta ietvaros veiktie skolas dārza labiekārtošanas darbi ir atbilstoši, lai varētu piebraukt pie cepļa, izkrāmēt darbus zem nojumes.

Noslēdzies projekta pēdējais posms – izdedzināts melnās, svēpētās keramikas ceplis

Ceplis ir saņēmis arī savu vārdu – “Pāvuls” - “Es biju, es esmu un es būšu – Ceplis”

(leģendārā aktiera Eduarda Pāvula atveidotā filmas varoņa teiktie vārdi).

Iedibināta jauna tradīcija – cepļa atvēršanas svētki.

Melnās svēpētās keramikas skaistums slēpjas senatnīgumā, patiesā lakoniskā skaistumā.

Diemžēl to nevar aprakstīt – tas ir katram jāredz!

Esam ieceru ceļā uz vēl vienu tradīciju – keramikas plenērs Pļaviņu Mākslas skolas dārzā

Mākslas skolas kolektīva darbinieki – Artis, Andris un Arnis – 3A, it visā bija klāt, palīdzēja un vienlaicīgi “traucēja”, uzdodot  meistaram Staņislavam daudz jautājumu.

Paldies Pļaviņu Mākslas skolas kolektīvam par karsto līdzdarbošanos, jo katrs tika iesaistīts pasākuma organizēšanā.

Paldies arī pasākuma apmeklētājiem, paldies par sekošanu līdzi cepļa piedzīvojumiem!

 

Iveta Ušacka,

Pļaviņu Mākslas skolas direktore