Darbinieki:
Ineta Grandāne, direktore
Saziņai: e-pasts: ineta.grandane@plavinas.lv
Vita Silvestrova, galvenā bibliotekāre
Seko bibliotēkai sociālajos tīklos:
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, atmiņas institūciju un privātpersonu veidota digitāla kolekcija attēlos un fotogrāfijās, kur apkopota vizuālā informācija par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēstures un dabas vērtībām. Pļaviņu novada bibliotēka apzinājusi, digitalizējusi,veidojusi anotācijas un iesniegusi Zudušajai Latvijai 173 fotogrāfijas.
|
|
![]() |
Rakstniece, sabiedriskā darbiniece Emīlija Prūsa (1878-1950): fotogrāfiju kolekcija ar anotācijām Novadpētniecības datubāzē. Veidota, sadarbojoties ar Juri Saulgozi (1936-2018) – rakstnieces piemiņas kopēju un arhīva glabātāju. Satur 81 fotogrāfiju ar aprakstiem.
|
![]() |
Daugavas taka Letonikā (projekts Latvijas kultūrvides takas). 13 apskates objekti Pļaviņu pilsētā, kas iepazīstina ar kultūrvēsturi un Daugavas ainavām no Bebrulejas līdz Valītēm. |
Bibliotēkas darba rādītāji |
2017 |
2018 |
2019 |
Lietotāji |
1123 |
1124 |
1123 |
Bērni, jaunieši |
162 |
98 |
99 |
Fiziskie apmeklējumi |
11247 |
11583 |
11500 |
Izsniegums |
26 134 |
31967 |
25450 |
t.sk. grāmatas |
10 825 |
11739 |
11103 |
t.sk. periodika |
15 258 |
20148 |
14309 |
SBA (starpbibliotēku abonements) |
296 |
508 |
608 |
Krājuma apgrozība |
1.39 |
1.27 |
1.04 |
Dokumentu skaits uz 1 liet. |
16.78 |
22.45 |
21.79 |
Kārtējie izdevumi uz vienu liet. |
43.76 |
40.69 |
43.5 |
Aizsākums bibliotēkas darbībai Pļaviņās meklējams 1920. gada septembrī, kad tiek nodibināta Latvijas Kultūras Veicināšanas biedrības Pļaviņu nodaļa. Dokumentāli pierādīts bibliotēkas dibināšanas gads vēl jānoskaidro, taču avoti liecina, ka bibliotēka Pļaviņu miestā darbojusies jau 1922. gadā.
1935. gadā pilsētas bibliotēka ir atradusies vienā ēkā ar pilsētas pašvaldību – Daugavas ielā 29 un krājumā bijušas 1000 grāmatas. Bibliotēku pārzinājis Alfreds Šnitke. Šajā pašā laikā paralēli darbojusies arī Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Pļaviņu nodaļas bibliotēka Daugavas ielā 1, kuras krājumā 906 grāmatas. 1937. gadā ar Kultūras fonda domes lēmumu šīs bibliotēkas krājums nodots Pļaviņu pilsētas valdes pārziņā – tātad kļuvis par pilsētas bibliotēkas īpašumu.
Pēc Otrā pasaules kara beigām jaunā okupācijas vara dibināja bibliotēkas no jauna, 1946. gada 1. jūlijā oficiāli izveidojot Pļaviņu pilsētas bibliotēku. No 1956. gada, pievienojot Pļaviņu pilsētai Gostiņus, kur arī darbojas bibliotēka, Pļaviņu pilsētas bibliotēka kļūst par Pļaviņu 1. bibliotēku.
2009. gads bibliotēkas vēsturē nāk ar pārmaiņām – tiek izveidots Pļaviņu novads un Pļaviņu 1. bibliotēka kļūst par Pļaviņu novada domes struktūrvienību, iegūstot jaunu nosaukumu un jaunu organizācijas struktūru – Pļaviņu novada bibliotēka ar filiālēm – visas novada bibliotēkas, izņemot Pļaviņu novada bērnu bibliotēku, kļūst par novada bibliotēkas filiālēm un sāk strādāt centralizētā modelī, kur novada bibliotēka veic administratīvās un koordinējošās funkcijas. No 2015. gada februāra arī Pļaviņu bērnu bibliotēka ir novada bibliotēkas filiāle.
2004. gadā bibliotēka sāk strādāt ar bibliotēku informācijas sistēmu (BIS) ALISE, veidojot bibliotēkas lietotāju datubāzi un atspoguļojot krājumu BIS. No 2010. gada bibliotēkas krājums ir pilnībā atspoguļots e-katalogā, kas ļāva uzsākt automatizētu bibliotēkas lietotāju apkalpošanu.